2018. gadā katru dienu mira seši cilvēki, mēģinot šķērsot Vidusjūru, liecina UNHCR ziņojums

Tiek lēsts, ka 2018. gadā, šķērsojot Vidusjūru, bojā gāja vai pazuda 2 275 cilvēku, neskatoties uz to, ka Eiropas krastus sasniedza ievērojami mazāk bēgļu kā ierasts.

© UNHCR/Hereward Holland

Bēgļi un migranti, kas mēģina sasniegt Eiropu caur Vidusjūru, 2018. gadā gāja bojā satraucoši lielā skaitā sakarā ar meklēšanas un glābšanas operāciju samazināšanu, un tas vēlreiz apstiprināja Vidusjūras kā pasaules nāvējošākās jūras šķērsošanas vietas nelāgo slavu. Jaunākais „Desperate Journeys” ziņojums, ko publicē UNHCR, ANO Bēgļu aģentūra, secina, ka vidēji pagājušā gada laikā katru dienu mira seši cilvēki.

Tiek lēsts, ka 2018. gadā, šķērsojot Vidusjūru, bojā gāja vai pazuda 2 275 cilvēku, neskatoties uz to, ka Eiropas krastus sasniedza ievērojami mazāk bēgļu kā ierasts. Kopumā Eiropā ieradās 139 300 bēgļu un migrantu, kas ir viszemākais skaits piecu gadu laikā.

„Dzīvību glābšana jūrā nav izvēle, ne politikas jautājums, bet gan sens paražās balstīts pienākums,” saka ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi. „Mēs varam izbeigt šīs traģēdijas, ja esam drosmīgi un mēs skatāmies tālāk par nākamo kuģi, pieņemam ilgtermiņa pieeju, kas balstīta uz reģionālo sadarbību ar uzsvaru uz cilvēku dzīvības vērtību un pašcieņu.”

Ziņojumā ir aprakstīts, kā dažu Eiropas valstu politisko pārmaiņu dēļ tika pieļautas bīstamas situācijas, kad daudzi cilvēki tika atstāti jūrā dienām ilgi, gaidot atļauju pietauvoties. NVO laivas un to apkalpes saskārās ar pieaugošiem meklēšanas un glābšanas operāciju ierobežojumiem. Maršrutos no Lībijas uz Eiropu jūrā gāja bojā viens cilvēks no katriem 14, kas ieradās Eiropā – straujš pieaugums salīdzinot  ar 2017. gada rādītājiem. Vēl vairāki tūkstoši tika atgriezti Lībijā, kur viņi saskārās ar šausmīgiem apstākļiem aizturēšanas centros.

Daudziem ierašanās Eiropā bija noslēdzošā pietura prātam neaptveramā ceļojumā, kurā viņi bija saskārušies ar spīdzināšanu, izvarošanu un seksuāliem uzbrukumiem, kā arī draudiem nolaupīt un pieprasīt izpirkuma naudu. Valstīm ir steidzami jārīkojas, lai likvidētu kontrabandas tīklus un nodotu šo noziegumu izdarītājus tiesai.

Tomēr dažās vietās radās jauni cerības aizmetņi. Neraugoties uz politisko strupceļu, kas radies, īstenojot reģionālu pieeju glābšanai un izkāpšanai krastā, kā to pieprasīja UNHCR un IOM pagājušā gada jūnijā, vairākas valstis apņēmās pārvietot cilvēkus, kas izglābti Vidusjūras centrālajā daļā – tas ir potenciāls pamats paredzamam un ilgstošam risinājumam. Valstis ipiekrita arī uzņemt tūkstošiem cilvēku pārmitināšanas programmas ietvaros, lai evakuētu bēgļus no Lībijas.

Ziņojums arī atklāj būtiskas izmaiņas maršrutos, kurus izmantoja bēgļi un migranti.  Pirmo reizi pēdējo gadu laikā Spānija kļuva par galveno ieceļošanas punktu Eiropā, jo aptuveni 8000 cilvēku ieradās pa sauszemi (caur Seūtas un Meliļas anklāviem), un vēl 54 800 cilvēku veiksmīgi šķērsoja bīstamo Rietumu Vidusjūru. Rezultātā nāves gadījumi Vidusjūras rietumu daļā gandrīz četrkāršojās no 202 gadījumi 2017. gadā līdz 777 gadījumiem pagājušajā gadā. 2018. gadā Itālijā ieradās aptuveni 23 400 bēgļu un migrantu, kas ir piecas reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā. Grieķija uzņēma līdzīgu skaitu jaunpienācēju, kuri ieradās pa jūru – aptuveni 32 500, salīdzinot ar 30 000 2017. gadā, bet gandrīz trīs reizes pieauga to cilvēku skaits, kuri ieradās caur sauszemes robežu ar Turciju.

Citviet Eiropā – Bosnija un Hercegovina reģistrēja aptuveni 24 000 bēgļu un migrantu ierašanos, kas šķērsoja Rietumbalkānus. Kipra uzņēma vairākas laivas ar Sīrijas bēgļiem no Libānas, kamēr Apvienotā Karaliste gada beigās uzņēma nelielu skaitu bēgļu, kuri ieradās no Francijas.