ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) jaunākajā ziņojumā uzsver, ka koronavīruss ir nopietns drauds bēgļu izglītībai – puse no bēgļu bērniem visā pasaulē neapmeklē skolu.

Šodien publicētajā ziņojumā Coming Together for Refugee Education” (Kopīgā cīņā par bēgļu izglītību) ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) brīdina par starptautiskās sabiedrības iesaistīšanās nepieciešamību, lai novērstu postošās sekas, ko atstājis Covid-19 uz bēgļu izglītības iegūšanu – miljoniem gados jaunu bēgļu, kuri dzīvo pasaules vismazāk aizsargātajās kopienās, iespējas izglītoties tiks būtiski ietekmētasŠajā ziņojumā izmantoti kopējie dati  par uzņemšanu skolās 2019./2020. mācību gadā. 

Ziņojumā pieminēts, ka, lai gan Covid-19 ir atstājusi nelabvēlīgu ietekmi uz bērnu izglītību visās valstīs, bēgļu bērni ir īpaši nelabvēlīgā situācijā. Pirms pandēmijas iespējamība, ka bērns neapmeklēs skolu, bēgļu bērnu vidū bija divreiz lielāka nekā starp pārējiem. Tagad daudziem vairs var nebūt iespējas atsākt mācības, jo skolas var būt aizvērtas, ģimenei  – grūtības nodrošināt mācību maksu, skolas formas un mācību grāmatas, nepieciešamātehnoloģijas vai arī bērniem ir jāatbalsta ģimenes strādājot. 

Puse no bēgļu bērniem visā pasaulē neapmeklēja skolu,” saka Filipo Grandi, ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos. Pēc visa tā, ko bērni ir izturējuši, mēs nevaram atņemt viņiem nākotni, liedzot izglītību šodien. Neraugoties uz neiedomājamiem izaicinājumiem, ko radījusi pandēmija, ar lielāku starptautiskās sabiedrības atbalstu bēgļiem un tos uzņemošajām kopienām mēs varam paplašināt iespējas nosargāt pēdējos gados sasniegtos rezultātus bēgļu izglītošanā. 

Bez lielāka atbalsta vienmērīgs, smagā darbā panāktais uzņemto bēgļu skaita pieaugums skolās, universitātēs, tehniskās un profesionālās izglītības iestādēs varētu tikt zaudēts – dažos gadījumos uz visiem laikiem. Tādējādi tiktu apdraudēti centieni sasniegt  4.ilgtspējīgas attīstības mērķi – nodrošināt iekļaujošu, taisnīgu un kvalitatīvu izglītību visiem. 

Vodafone Fonda un UNHCR vēstnieks programmā Instant Network Schools” (Tīkls izglītības nodrošināšanai)Mohameds Salahs, ziņojuma noslēgumā sakaNodrošinot kvalitatīvu izglītību šodien, mēs samazinām ciešanas un nabadzību nākotnē. Kamēr visi nestrādāsim kopā, bērni no paaudzes paaudzē, miljoni pasaules nabadzīgākajos reģionos, saskarsies ar drūmu nākotni. Tomēr, ja vienosimies kopīgā darbā kā komanda, varam sniegt viņiem pelnītu iespēju sasniegt cieņpilnu dzīvi. Aicinu nepalaist garāšo iespēju. 

Ziņojumā iekļautie dati par 2019. gadu ir balstīti uz sniegto informāciju no divpadsmit valstīm, kuras uzņēmušas vairāk nekā pusi no bēgļu bērniem visā pasaulē. Tie liecina, ka 77% bērnu ir uzņemti sākumskolās, taču tikai 31% jauniešu turpina izglītības ieguvi pamatskolā. Augstāko izglītību turpina iegūt vairs 3% bēgļu jauniešu.  

Neraugoties uz to, ka šie rādītāji atpaliek tālu no vidējiem globālā mērogā, tie parāda progresu. Uzņemšana pamatskolās ir pieaugusi par desmitiem tūkstošu jaunu bēgļu bērnu, kas 2019.gadā vien veidoja 2%. Covid-19 pandēmija draud samazināt sasniegto uzņemšanas apjomu, kā arī citus būtiskus sasniegumus. Bēgļu meitenēšie draudi ir īpaši nopietni. 

UNHCR dati rāda, ka meitenēm izglītība vēl joprojām ir mazāk pieejama nekā zēniem un iespējamība, ka viņas sāks iegūt vidējo izglītību, meitenēm ir divreiz mazāka. Prognoze pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas ir vēl drūmāka. Ziņojumā teikts, ka Malalas fonds, balstoties uz UNHCR datiem par uzņemto skolēnu skaitu, ir aplēsis, ka puse no visām vidusskolas skolniecēm bēglēm neatgriezīsies, kad skolas septembrī atkal vērs durvis. Valstīs, kur vidusskolās uzņemto meiteņu bēgļu kopējais rādītājs jau bija mazāks par 10%, visas meitenes ir pakļautas riskam, ka pametīs skolu uz visiem laikiem. Tā ir baisa prognoze, kuras īstenošanās varētu atstāt ietekmi uz nākamajām paaudzēm. 

Esmu īpaši norūpējies par situācijas ietekmi uz bēgļu meitenēm. Ne tikai izglītība ir cilvēktiesības, bet arī bēgļu meiteņu, viņģimeņu un kopienas aizsardzība un ekonomiskie ieguvumi. Starptautiskā sabiedrība nevar atļauties būt paviršiem un liegt tās iespējas, kas paveras bēgļiem līdz ar izglītības iegūšanu,” saka Grandi. 

Pielāgoties ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 dēļ, ir bijis īpaši grūti tiem 85% pasaules bēgļu, kas dzīvo jaunattīstības valstīs vai vismazāk attīstītajās valstīs. Mobilie telefoni, planšetes, klēpjdatori, labs interneta savienojums, lēti vai pat bezlimita dati, pat radioaparāti bieži nav viegli pieejami piespiedu pārvietotajām kopienām. 

UNHCR, valdības un partneri turpina nepārtraukti strādāt, lai novērstu būtiskākos trūkumus un nodrošinātu bēgļu izglītības nepārtrauktību arī pandēmijas apstākļos, izmantojot tehnoloģiju iespējas un atbalstot skolotājus un pieskatītājus nezaudēt saikni ar saviem skolēniem ieteiktvadlīniju veselības uzturēšanai robežās. 

Ziņojumā ir atspoguļots ģimeņu, kopienu un valdību darbs, lai nodrošinātu izglītību bēgļu bērniem – gan Ekvadoras un Irānas valdību pozitīvais piemērs, iekļaujot likumos tiesības bēgļu bērniem iegūt izglītību valsts skolās, gan Ēģiptes Izglītības ministrijas ieviestās digitālās inovācijas, gan ģimenes Jordānijā ieguvumi no pārejas uz neklātienes mācībām. Vairāk nekā pusei no visiem bēgļiem pasaulē dzīvojot pilsētvidēs, arvien lielāks uzsvars ir uz iekļaujošas vides veidošanu pilsētās. Ziņojumā par savu pieredzi un tās nozīmi stāsta Koventrijas mērs Lielbritānijā. 

Ziņojumā ir pausts aicinājums valstu valdībām, privātajam sektoram, pilsoniskajai sabiedrībai un citiem partneriem apvienot spēkus, lai atrastu risinājumus, kas stiprina nacionālās izglītības sistēmas un saikni ar oficiāli atzītām izglītības iespējām, un nodrošina izglītības izmaksu segšanu. Bez ilgtspējīgas sadarbības mēs riskējam zaudēt veselu paaudzi bēgļu bērnu, kas izaugs bez izglītības. 

Bēgļu izglītības ieguves iespējas apdraud ne tikai Covid-19, uzbrukumi skolām ir drūma parādība, kas vēršas plašumā. Tikai Āfrikas Sāhelas reģionā vien vardarbības dēļ ir nācies aizvērt vairāk nekā 2500skolu, kā rezultātā cieš vairāk nekā 350000skolēnu izglītība.