Valodas prasme ir pamatnoteikums, lai kļūtu par Latvijas pilsoni

“Es domāju, ka man ir pienācis laiks kļūt par Latvijas pilsoni. Ir pagājis pārāk ilgs laiks, un tagad es uzzināju par šīm dienām, kad ir iespējams atnākt un parunāt ar valsts ierēdņiem, tad nu es izmantoju šo iespēju,” viņš saka un dodas pārvaldes izejas durvju virzienā.

PMLP galvenajā mītnē, vienā no koridoriem aiz lodziņiem, kur cilvēki parasti dodas saņemt pasi vai atjaunot dokumentus ar iztecējušu termiņu, ir sastājusies četru cilvēku rinda. Katram no viņiem ir savs īpašais stāsts, taču visus vieno kopīga vēlme – kļūt par Latvijas pilsoņiem.

“Daudziem no tiem, kuri vēlētos pieteikties pilsonības iegūšanai, ir jautājumi par procedūrām – kur vērsties ar iesniegumu, kādus dokumentus vajag atnest, lai viss noritētu gludi. Protams, daudzi vēlas uzzināt vairāk par valodas pārbaudi, kas ir jāiziet, lai kļūtu par pilsoni,” skaidro Igors Gorbunovs, PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs.

Valoda ir arī Georgija lielākais izaicinājums. Viņš ir dzimis Krievijā, taču kopā ar ģimeni Padomju gados pārcēlās uz Latviju, jo viņa tēvs bija jūrnieks. Georgijs apmeklēja bērnudārzu un skolu, kur viņš varēja runāt krieviski. Vēlāk viņš kļuva par jūrnieku, sekojot tēva pēdās, un ceļoja pa pasauli. Viņš iemācījās angļu un vācu valodu, taču latviešu valodas zināšanas ir joprojām vājas. PMLP konsultantes kabinetā viņam tiek skaidrots par naturalizācijas procesu, un tas tiek darīts latviešu valodā. Viņš saņem padomus aktīvo valodas prasmju uzlabošanai un tiek iedrošināts, ka arī viņš var nokārtot pārbaudījumu, ja veltīs tam nedaudz pūļu.

Gorbunovs norāda, ka padomi par to, kā nokārtot valodas pārbaudi, ir izšķiroši. Bieži vien šķērslis nav valodas zināšanu trūkums, bet vienkārši stress, ko izraisa pārbaude.

“Mums ir bijuši daži gadījumi, kad trimdas latviešu pēcteči atgriežas Latvijā, cenšas iegūt pilsonību, taču izkrīt valodas pārbaudē,” viņš saka. “Satraukumu var mazināt, iepazīstoties ar pārbaudes norisi,  to, kas tiek vaicās kandidātiem un tamlīdzīgi.”

Ir arī svarīgas detaļas, kuras nevajadzētu aizmirst, piesakoties uz naturalizāciju – piemēram, cilvēkam ir jābūt dokumentiem, kas pierāda to, ka viņš ir dzīvojis Latvijā pēdējos piecus gadus.

Vairākums no tiem, kuri ierodas un vēlas saņemt konsultācijas, ir nepilsoņi. Taču ir arī citu valstu pilsoņi – no Krievijas, Lietuvas un Ukrainas.

Tiem, kas nevar apmeklēt konsultācijas PMLP klātienē, ir pieejams ceļvedis pārvaldes interneta lapā, kurā izskaidrots naturalizācijas process. Tāpat ir iespējams uzdot jautājumus tviterī. Savukārt valodas pārbaudi ir iespējams izmēģināt grupu tikšanās reizēs, kur cilvēks var noskaidrot, cik labi viņš ir sagatavojies pārbaudījumam.

2014. gadā uz naturalizāciju pieteicās 1162 cilvēki, 939 tika piešķirta Latvijas pilsonība. 2015. gadā līdz šim 265 cilvēki ir kļuvuši par pilsoņiem.

Piezīme: Georgija īstais vārds ir cits, tas rakstā nav atklāts, ievērojot cilvēka tiesības uz privāto dzīvi. 

Page 3 of 3