1951. Gada Konvencija par Bēgļu statusu: 70 gadus glābj un aizsargā to cilvēku dzīvības, kuriem nācies bēgt.

Šodien aprit 70. gadadiena kopš 1951. gada Konvencijas par bēgļa statusu parakstīšanas, kas ir svarīgs starptautisks līgums. ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) uzskata, ka šobrīd tās ideju un pamatprincipu ievērošana ir svarīgāka nekā jebkad.

“1951.gada Konvencija turpina pasargāt bēgļus visā pasaulē,” teicis Filippo Grandi, ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos.

“Pateicoties konvencijai, ir glābtas miljoniem dzīvības, tāpēc arī pēc 70 gadiem kopš tās parakstīšanas ir būtiski turpināt ieviest un aizsargāt tās principus.”

Viņš pauda satraukumu par dažu valdību nesenajiem mēģinājumiem neņemt vērā vai apiet konvencijas principus, izraidot vai atgrūžot bēgļus un patvēruma meklētājus pie sauszemes un jūras robežām. Valdības ir izteikušas pat tādus priekšlikumus, ka bēgļus varētu piespiedu kārtā nodot trešajām valstīm, nenodrošinot pienācīgu aizsardzību.

Ir pagājuši 70 gadi kopš 1951. gadā Konvencija par bēgļa statusu tika iesniegta valstīm apstiprināšanai. Grandi sacīja, ka tā ir bijusi izšķiroša starptautisko cilvēktiesību likumu sastāvdaļa, un konvencija arī šodien ir tikpat aktuāla kā tad, kad to parakstīja.

“Konvencijas principi ir skaidri attiecībā uz bēgļu tiesībām, un tā joprojām ir piemērojama mūsdienu un bezprecedenta izaicinājumiem un ārkārtas situācijām – piemēram, COVID-19 pandēmijai,” sacīja Grandi.

Gan 1951. gada Konvencija par bēgļa statusu, gan jaunākā Globālā deklarācija par bēgļiem aicina veicināt starptautisku sadarbību, lai rastu jaunus risinājumus bēgļu situācijai.

Grandi uzsvēra, ka valstīm ir jāievēro bēgļu aizsardzības pamatprincipi, kas noteikti konvencijā, tostarp tiesības bēgošajam netikt nosūtītam atpakaļ vardarbībā un briesmās, no kurām tas bēg.

1951.gada Konvencijas par bēgļa statusu 70. gadadiena ir tikai dažus mēnešus pēc tam, kad UNHCR atzīmēja 70 gadus kā starptautiski pilnvarota organizācija, kura pasargā piespiedu kārtā pārvietotos cilvēkus.

 

Vairāk informācijas:

• Pēc Otrā pasaules kara šausmām, 1950. gada 14. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācija publicēja UNHCR statūtus, kuros izklāstīti tās darbības noteikumi un uzdots 26 valstu pilnvarotajiem pārstāvjiem tikties Ženēvā, lai pabeigtu konvencijas tekstu, kas tika izdarīts 1951. gada jūlijā.
• UNHCR sargā 1951. gada Konvenciju par bēgļa statusu. Saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem UNHCR ir unikāls mandāts uzraudzīt konvencijas piemērošanu un sadarboties ar valstīm, lai aizsargātu bēgļus un rastu ilgtspējīgus risinājumus.
• 1951. gada Konvencija par bēgļa statusu un 1967. gada Protokols, kas paplašināja to personu loku, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, skaidri nosaka, kas ir bēglis, un kāda veida aizsardzību vai citu palīdzību un sociālās garantijas tam ir tiesības saņemt. Šie divi dokumenti joprojām ir bēgļu aizsardzības stūrakmens un ir iedvesmojuši daudzus reģionālos līgumus un likumus, piemēram, Āfrikas vienotības organizācijas 1969. gada bēgļu Konvenciju Āfrikā, 1984. gada Kartahenas deklarāciju Latīņamerikā un ES Kopējo Eiropas patvēruma sistēmu.
• UNHCR aicina visas valstis iesaistīties bēgļu aizsardzībā, tostarp pieņemot 1951. gada Konvenciju par bēgļa statusu un tās tiesību aktus, izveidojot institūcijas un veidojot politiku un praksi, kas atspoguļo tās noteikumus. UNHCR mudina valstis, kas to vēl nav izdarījušas, pievienoties konvencijai. Un tas patiešām notiek. Pēdējā valsts, kura parakstīja konvenciju, bija Dienvidsudāna 2018. gadā.
• 1951. gada Konvenciju 2018. gada decembrī atkārtoti nostiprināja Globālā deklarācija par bēgļiem, kas ir paredzēta prognozējamākai un taisnīgākai atbildības dalīšanai. Gan konvencija, gan pakts atzīst, ka ilgtspējīgus bēgļu situāciju risinājumus nevar panākt bez starptautiskas sadarbības.

Dalīties Facebook Dalīties Twitter