Ukrainas bēgļu integrācija Latvijā nodarbinātības un valodas apguves jomā turpina uzrādīt pozītīvus rādītājus, atbalsts mazāk aizsargātajām grupām jāstiprina

2026. gada 23. februāris

2025. gada ANO Bēgļu aģentūras sociālekonomiskās izpētes aptauja (SEIS 2025 Latvijā) analizē Ukrainas bēgļu sociālekonomiskos apstākļus Latvijā, balstoties uz datiem, ko sniedz paši Ukrainas civiliedzīvotāji.

Šobrīd valstī ir gandrīz 32 000 bēgļu no Ukrainas, kas Latvijā ir saņēmuši pagaidu aizsardzību. Lielākā daļa bēgļu ir sievietes un bērni. Aptaujas dati, īpaši nodarbinātības, izglītības un mājokļu pieejamības jomā apliecina, ka notiek pakāpeniska integrācija. Taču neskatoties uz šiem pozitīvajiem rezultātiem, aptauja norāda, ka, piemēram, piekļuve veselības aprūpei joprojām ir problemātiska īpaši bēgļiem no mazāk aizsargātajām grupām.

“Kopš 2022. gada Latvija ir sniegusi visaptverošu un noturīgu atbalstu bēgļiem no Ukrainas, nodrošinot bēgļiem drošu vidi un iespējas dzīvot Latvijā. Lai gan daudzi bēgļi paši pozitīvi vērtē savu integrāciju Latvijā, 2025. gada sociālekonomiskās izpētes aptauja norāda arī uz jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešams pievērst papildus uzmanību. It īpaši, domājot par Ukrainas bēgļu iekļaušanu ilgtermiņā, jo, kā norāda aptauja, lielākā daļa bēgļu (72%) pauž savu nodomu palikt Latvijā,” sacīja Dace Meilija, ANO Bēgļu aģentūras pārstāve darbam ar Latvijas valdību.

Aptauja atklāj vairākus pozitīvus bēgļu integrācijas rādītājus jomās, kas ir ilgtermiņa integrācijas būtiskākie rādītāji. Vidējais nodarbinātības līmenis laika gaitā pakāpeniski pieaug (no 56% 2024. gadā līdz 62% 2025. gadā), 80% bērnu mācās valsts skolās, un 41% respondentu ziņo par tādām latviešu valodas prasmēm, kas ļauj efektīvi sazināties. Attīstība ir redzama arī citās jomās: dzīvošana kopmītnēs samazinājās līdz aptuveni 5%, kas apliecina bēgļu iespējas apmierināt pamatvajadzības. Neskatoties uz šīm pozitīvajām tendencēm, bēgļi turpina piedzīvot izaicinājumus. Gan 2024., gan 2025. gadā 76% mājsaimniecību norādīja, ka tām ir vismaz viena nozīmīga neatrisināta problēma, un abos gados nodarbinātības jautājums bija viens no svarīgākajiem.

Aptaujas svarīgākie rādītāji:

1. 2025. gadā 95% respondentu bija pagaidu aizsardzības status. Gandrīz 100% rādītājs apliecina valsts spēju nodrošināt tiesisku uzturēšanās statusu lielam skaitam Ukrainas civiliedzīvotāju. Taču liek arī domāt par tālākajiem uzturēšanās tiesību risinājumiem Latvijā pēc tam, kad pagaidu aizsardzība tiks pakāpeniski atcelta 2027. gada martā.

2. Nodarbinātības līmenis darbspējīgā vecuma bēgļu vidū palielinājās no 56% 2024. gadā līdz 62% 2025. gadā. Tajā pašā laikā nodarbinātības jautājumi parādījās arī kā galvenais neatrisinātais jautājums bēgļu mājsaimniecību vidū. Personu vecumā no 18 līdz 59 gadiem nodarbinātība bija visbiežāk minētā joma, kurā nepieciešami risinājumi, kam sekoja veselības aprūpe un izmitināšana.

3. Arvien lielāka daļa bēgļu no Ukrainas ziņoja par latviešu valodas apguvi: 2024. gadā 35%, bet 2025. gadā - 41% Ukrainas civiliedzīvotāju norādīja, ka viņu latviešu valodas līmenis ļauj efektīvi sazināties ar uzņemošo sabiedrību.

4. Skolas vecuma bēgļu apmeklētība valsts izglītības sistēmā ir ievērojami palielinājusies no 65% līdz 80%.

5. Mājokļu apstākļi uzrādīja vienus no visizteiktākajiem uzlabojumiem: 2025.gadā jau 76 procenti mājsaimniecību dzīvoja privātā sektorā, savukārt dzīvošana kopmītnēs samazinājās līdz aptuveni 5% (15% - 2024. gads). Tomēr joprojām liels skaits - 45% -mājsaimniecību paļāvās uz daļēju vai pilnīgu atbalstu, lai segtu mājokļa izmaksas.

6. Saskaņā ar aptauju, veselības aprūpes pieejamība samazinājās: 2025.gadā 88% bēgļu, kam bija nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, tos arī saņēma. Savukārt 2024.gadā šis rādītājs bija 96%. Kā galvenais šķērslis veselības aprūpes pieejamībai tika minētas garās rindas.

7. 2025.gada aptauja arī uzrādīja lielāku aptaujājamo skaitu, kas ziņo par garīgās veselības un psihoemocionālās veselības problēmām: 24% iedzīvotāju salīdzinājumā ar 17% 2024. gadā. Lai gan 47% no tiem, kuriem tas bija nepieciešams, saņēma kādu garīgās veselības un psiholoģisko atbalsta veidu, lielākoties tie bija neformālie atbalsta veidi, ārpus profesionālo pakalpojumu sniedzējiem.

8. Attiecības starp bēgļiem un uzņemošo sabiedrību joprojām lielākā daļa bēgļu vērtēja pozitīvi, nedaudz pieaugot to cilvēku skaitam, kuri ir saskārušies ar naidīgu attieksmi: 25% 2024. gadā un 27% 2025. gadā.

Sociālekonomiskās izpētes aptaujas Latvijā pētījumu veica ANO Bēgļu aģentūra sadarbībā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju un biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem” Reģionālā Ukrainas bēgļu rīcības plāna ietvaros. ANO Bēgļu aģentūra atbalsta Latvijas valdību starptautisko aizsardzības standartu piemērošanā, lai bēgļi, kas bēg no kara Ukrainā, varētu saņemt uzturēšanās statusu, svarīgākos pakalpojumus un iekļaušanu saskaņā ar valsts un ES regulējumu.

Četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, karš turpina radīt milzīgas ciešanas. Gandrīz 5,7 miljoni ukraiņu visā pasaulē pašlaik dzīvo kā bēgļi, savukārt aptuveni 3,7 miljoni ir pārvietoti valsts iekšienē. Eiropā viena trešdaļa Ukrainas bēgļu ir bērni, un sešas no desmit ir sievietes un meitenes. Brutāli uzbrukumi turpina postīt iedzīvotāju dzīvi visā Ukrainā, palielina humānās palīdzības vajadzības un kavē drošu un brīvprātīgu atgriešanos.

Viss 2025. gada ziņojums ir pieejams šeit.

Par Sociālekonomiskās izpētes aptauju (SEIS): ANO Bēgļu aģentūra sadarbībā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju un biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem” veica 2025. gada Sociālekonomiskās izpētes aptauju. Dati tika apkopoti 2025. gada maijā–jūnijā un septembrī–oktobrī. Ziņojums kalpo kā stratēģisks ANO organizāciju instruments, lai vadītu humānās palīdzības plānošanu un vajadzībās balstītu programmu izstrādi Latvijā 2026. gadā un turpmāk. Aptauja par Ukrainas bēgļu sociālekonomisko situāciju (SEIS) tika veikta visās trijās Baltijas valstīs, kā arī citās valstīs, kas ir iekļautas Ukrainas Reģionālajā bēgļu rīcības plānā.

ANO Bēgļu aģentūras kontakti Latvijā, Dace Meilija, +371 23553446, [email protected]