Desmit jautājumi un atbildes par Globālo līgumu par bēgļiem

ANO Bēgļu aģentūra ir pabeigusi divus gadus ilgu konsultāciju procesu, kura gaitā tika izstrādāts Globālais līgums par bēgļiem. Šis dokuments palīdzēs nodrošinās nepieciešamo atbalstu gan bēgļiem, gan arī tiem, kas tos uzņem.

  1. Kāpēc mums vajadzīgs Globālais līgums par bēgļiem?

2017. gada beigās visā pasaulē bija gandrīz 25,4 miljoni bēgļu. Slogs un atbildība par tik lielu skaitu bēgļu uzņemšanu un atbalstu joprojām nesamērīgi gulst uz samērā nedaudzām valstīm. Desmit valstis uzņēmušas 60 procentus pasaules bēgļu, un lielākā daļa bēgļu (85 procenti) dzīvo jaunattīstības valstīs, kas pašas saskaras ar savām attīstības problēmām. Ir būtiski atbalstīt šīs valstis un meklēt globālus risinājumus attiecībā uz bēgļiem, un to var izdarīt, veicinot sadarbību starp valstīm, starptautiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru. Tas ir tieši tas jautājums, ko risina Globālais līgums par bēgļiem. Tā ir jauna vienošanās bēgļiem un kopienām, kas viņus uzņem. Līgums tiecas uzlabot aizsardzības apstākļus bēgļiem uzņemošajās valstīs, piemēram, samazinot vajadzību pēc bīstamas tālākas kustības un nodrošinot, ka šo valstu un kopienu attīstība necieš to devīguma dēļ. Ar līgumu tie solījumi, ko 2016. gada septembrī uzņēmās 193 ANO dalībvalstis, pieņemot Ņujorkas Deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, tiek pārvērsti praktiskos, konkrētos pasākumos. Tas ir plāns, kā tiks vadīta un stiprināta starptautiskā atbildes reakcija uz bēgļu jautājumu, lai bēgļus uzņemošās kopienas savlaicīgi saņemtu nepieciešamo atbalstu, bēgļi gūtu piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai, kā arī iztikas iespējām produktīvas dzīves izveidošanai, un, visbeidzot, lai risinājumi bēgļu jautājumam tiktu meklēti no paša sākuma. Tas palīdzēs padarīt atbildes pasākumus sistemātiskākus, veicinās aktīvu rīcību un iesaistīs resursus gan vietējā, gan starptautiskajā līmenī.

2. No kā sastāv līgums?

Līgumam ir četras daļas. Pirmais ir ievads, izskaidrojot tā pamatu, vadošos principus un mērķus. Otrā daļa ir “Visaptveroša reaģēšanas sistēma bēgļu uzņemšanai” (CRRF). Trešā daļa ir “Rīcības programma”, kurā izklāstīti konkrēti pasākumi, lai palīdzētu sasniegt Līguma mērķus. Visbeidzot, līgumā ir “Režīms” turpmākai pārraudzībai un pārskatīšanai, ko galvenokārt veiks, izmantojot Pasaules bēgļu forumu ik pēc četriem gadiem.

  1. Ko mēs vēlamies sasniegt ar Līgumu?

Tā četri galvenie mērķi ir šādi.

  • Atvieglot slogu, kas uzlikts uzņemošajām valstīm. Gandrīz 9 no 10 bēgļiem lūdz patvērumu globālajos dienvidos. Valstis, kurām pašlaik prasīts uzņemties visvairāk atbildību, tā dara vien ģeogrāfijas dēļ. Šīm valstīm ir jāzina, ka pārējā pasaule ir iesaistījusies un ir gatava viņas atbalstīt. Ar finansējumu, bet arī ar cita veida resursiem, piemēram, tehnisko ekspertīzi un zinātību.
  • Uzlabot bēgļu pašnodrošinātību. Bēgļi ierodas ar zināšanām un pieredzi bagāžā. Viņiem piemīt arī iespaidīga izturība, spēks un apņēmība atkal nostāties uz kājām. Dodot viņiem iespēju iesaistīties izglītībā un strādāt, viņi spēj apgādāt sevi un savas ģimenes – tas ļauj bēgļiem atgūt cilvēcisko pašcieņu, nosakot savas dzīves gaitu.
  • Paplašināt piekļuvi trešo valstu risinājumiem; piemēram, ģimenes atkalapvienošanās, darba atļaujas, stipendijas, sponsorēšana un pārmitināšana. Pārmitināšana var būt glābiņš pasaules visneaizsargātākiem cilvēkiem, reizēm tā ir pat dzīvības glābšana, turklāt tā tiek nosūtīts stingrs atbalsta vēstījums galvenajām uzņemošajām valstīm.
  • Uzlabot apstākļus izcelsmes valstīs, lai bēgļi varētu brīvprātīgi atgriezties drošībā un ar cieņu.

Konkrētāk, Globālais līgums par bēgļiem radīs vairāk prognozējamu atbalstu uzņemošajām valstīm un kopienām, vairāk pārmitināšanas vietu un citu legālu ceļu uz trešajām valstīm, un lielāku iesaistīšanos konfliktu (un pamatcēloņu) risināšanā, kas ļautu brīvprātīgai repatriācijai kļūt par reālu un ilgtspējīgu risinājumu. Visi elementi jārisina kopā, ar līdzvērtīgu apņēmību.

  1. Kā Globālais līgums par bēgļiem attiecas uz Globālo migrācijas līgumu?

Abi līgumi cēlušies no solījumiem, kurus ANO dalībvalstis izteica līdz ar Ņujorkas Deklarāciju 2016. gadā, bet Globālais līgums par bēgļiem attiecas tikai uz bēgļiem. Pretēji Globālajam migrācijas līgumam, Globālā līguma par bēgļiem veidošanu ir koordinējusi ANO Bēgļu aģentūra sadarbībā ar ANO dalībvalstīm un NVO. Plašs iesaistīto pušu loks ir iesniedzis gandrīz piecsimt publiski pieejamus rakstiskus atzinumus.

  1. Vai līgums aizstāj Ženēvas Bēgļu konvenciju?

Nē. Līgums balstās uz esošo starptautisko tiesību sistēmu bēgļiem, nevis aizvieto to – tai skaitā 1951. gada Bēgļu konvenciju un citus starptautiskos tiesiskos instrumentus attiecībā uz bēgļiem, cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām. Bēgļu konvencija koncentrējas uz bēgļu tiesībām un valstu pienākumiem. Globālais līgums par bēgļiem apstiprina šos standartus un principus, un ir vērsts uz starptautiskās sadarbības paplašināšanu – veidojot taisnīgākus, sistemātiskākus un visaptverošus atbildes pasākumus, lai bēgļi un tie, kas tos uzņem, var paļauties uz spēcīgu atbalstu.

  1. Vai līgums ir juridiski saistošs?

Nē. Tas ir dokuments, kas ir intensīvi apspriests ciešā sadarbībā ar valstīm un daudzām citām iesaistītām pusēm pēdējo 18 mēnešu laikā un kura mērķis ir paplašināt atbalstu, kas pieejams bēgļiem un kopienām, kas viņus uzņem. Galīgais teksts tika izveidots vienprātībā, pamatojoties uz stingro apņemšanos nodrošināt starptautisko bēgļu aizsardzību un starptautisko sadarbību. Tas nerada jaunas juridiskas saistības, kā arī nemaina ANO Bēgļu aģentūras mandātu.

  1. Kas radīja līgumu par bēgļiem?

ANO Ģenerālā asambleja aicināja ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos iesniegt priekšlikumu globālam līgumam, ko Ģenerālā asambleja izskatītu 73. sesijā kopā ar tās ikgadējo rezolūciju par ANO Bēgļu aģentūru. Vairāk nekā 18 mēnešu ilgās intensīvās diskusijās ANO dalībvalstis, eksperti, pilsoniskā sabiedrība un bēgļi rīkoja tematiskās diskusijas un oficiālas apspriešanās, kā arī novērtēja faktisko stāvokli Augstā komisāra dialogā par aizsardzības problēmām 2017. gada decembrī. Papildus ir pieredze, kas gūta, piemērojot Visaptverošo reaģēšanas sistēmu bēgļu uzņemšanai 15 valstīs 2017. un 2018. gadā. ANO dalībvalstis ļoti aktīvi iesaistījās plašā apspriešanās procesā pēdējo 18 mēnešu laikā, un galīgajam dokumentam, ko Augstais komisārs iesniedza Ģenerālajai asamblejai, ir plašs atbalsts.

  1. Vai ANO dalībvalstis atbalsta Globālo līgumu par bēgļiem?

Jā, liels vairākums to dara. 2018. gada 13. novembrī ANO Ģenerālās asamblejas Sociālā, humanitārā un kultūras (Trešā) komiteja atbalstīja rezolūciju, kurā apstiprināja arī līgumu par bēgļiem, un 17. decembrī to pieņēma Ģenerālajā asamblejā. Tas ir vienprātībā balstīts dokuments, un ir piemērs reālai multilaterālisma izpausmei mūsdienu pasaulē.

  1. Vai mēs saistībā ar līgumu redzēsim vairāk bēgļu, kas ierodas Ziemeļeiropas reģionā?

Bēgļi glābjas no kara, vajāšanas un cilvēktiesību pārkāpumiem. Viņu bēgšana nav brīvprātīga un to nevar plānot. Visā pasaulē lielākā daļa bēgļu (85 procenti) bēg uz jaunattīstības valstīm un dzīvo tajās, tuvu viņu bijušajām mītnes valstīm. Šīs bēgļus uzņemošās valstis pašas saskaras ar attīstības problēmām. Nozīmīga Globālā līguma par bēgļiem daļa paredz nodrošināt, ka bēgļus uzņemošās valstis ir labāk atbalstītas un bēgļi var būt pašnodrošināti valstī, kurā viņi ir patvērušies. Tādējādi tiks uzlaboti bēgļu aizsardzības apstākļi uzņemošajās valstīs, tā tiks arī mazināta vajadzība pēc bīstamas atkārtotas tālākas ceļošanas, tiks nodrošināts, ka šo valstu un kopienu attīstība necieš to devīguma dēļ. Turklāt  līguma mērķis ir paplašināt pieeju legāliem ceļiem uz ilglaicīgu risinājumu, tajā skaitā pārmitināšanu uz trešajām valstīm, piemēram, Ziemeļeiropas reģionā.

  1. Kur ir pieejama sīkāka informācija?

ANO Bēgļu aģentūras mājas lapā ir īpaša sadaļa, kas veltīta Globālā līguma par bēgļiem izpratnei. Globālo līgumu par bēgļiem var izlasīt šeit.