Kā un kāpēc notiek ģimeņu šķiršana?

Kad militārs konflikts, vardarbība, vajāšana vai cilvēktiesību pārkāpumi spiež cilvēkus bēgt, dažreiz nekavējoties un kamēr valda haoss, ģimenes tiek izšķirtas. Var paiet mēneši un dažreiz pat gadi līdz tās saņem ziņas par to, kur atrodas viņu mīļotie.

Vēlme atkal satikties ar tuviem ģimenes locekļiem ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc bēgļi dodas uz Eiropu. Daži veic bīstamus un nelikumīgus ceļojumus, lai varētu būt kopā ar savām ģimenēm, tādējādi ceļojuma laikā riskējot ar savām dzīvībām, pakļaujot sevi iespējamai verdzībai un varmācībai. Nevienam ģimenes loceklim nebūtu jāuzņemas tāda veida risks; viena no viņu pamattiesībām ir satikt savu ģimeni, un to sauc par ģimenes atkalapvienošanu.

Ziemeļvalstis un Baltijas valstis dod bēgļiem iespēju ģimenes atkalapvienošanai, lai arī pēdējos gados tas ir kļuvis daudz grūtāk izdarāms. Nespēja apvienoties ar savām ģimenēm var atstāt iespaidu uz bēgļu garīgo veselību un viņu spējām integrēties sabiedrībā un dot ieguldījumu savas uzņēmējvalsts labklājībā. Realitātē ir daudz šķēršļu – juridiski, praktiski un finansiāli – kas bēgļu ģimenēs nošķir tuviniekus vienu no otra un kas ģimenes locekļiem liek piedzīvot ilgstošus nenoteiktības un nedrošības periodus.

• Juridiski šķēršļi: dažas valstis ir uzlikušas stingrus laika ierobežojumus, kur noteiktā laika posmā bēgļi var pieteikties ģimenes atkalapvienošanai, tādējādi padarot dokumentu iesniegšanu par grūtu un bieži vien pat neiespējamu procesu. Citas valstis nosaka ilgu gaidīšanas vai dokumentu apstrādes laiku. Tas noved cilvēkus nedrošās situācijās un pie vēl ilgākas ģimenes atšķirtības. Papildus dažas valstis ievieš ļoti noteiktu definīciju par to, kas ir ģimene, un dažādiem bēgļiem, kā arī pagaidu aizsardzības saņēmējiem piešķir dažādas tiesības pat tad, ja viņu tiesības uz ģimenes dzīvi ir vienādi fundamentālas.
• Finansiāli šķēršļi: dažas valstis ir ieviesušas augstas pieteikšanās maksas pat nepilngadīgajiem bērniem bez pavadoņa, kas ir noteikums, lai tie tiktu atkalapvienoti ar savām ģimenēm, turpretī citām valstīm ir stingras ienākumu prasības, lai bēglis varētu uzturēt savus ģimenes locekļus. Šīs prasības bēgļiem, kuri aizbēguši no konfliktiem, kara vai vajāšanas un mēģina pierast pie dzīves jaunā valstī, var izrādīties par grūti pārvaramiem šķēršļiem.
• Praktiski šķēršļi: dažas valstis pieprasa, lai ģimenes locekļi, kas atrodas ārpus valsts, dodas uz vēstniecību, lai nokārtotu formalitātes vai saņemtu vīzu. Tomēr nokļūt līdz vēstniecībai var būt gan bīstami, gan dārgi, un reizēm pat neiespējami, jo vēstniecība var būt tālu vai pat citā valstī, kā rezultātā ģimenei nākas šķērsot robežas.

Kam ir jāmainās?

Situācija varētu būt citādāka. Politiķiem un valdībām ir iespēja padarīt ģimenes atkalapvienošanās procesu daudz operatīvāku, vieglāk paveicamu un bēgļiem pieejamu.

UNHCR uztraucas par nesen ieviestajiem ierobežojumiem sakarā ar ģimeņu atkalapvienošanu, kas dažreiz izvēršas par mēģinājumiem atturēt bēgļus no patvēruma meklēšanas, un aicina valstis, lai tās atceļ šķēršļus, kas šobrīd neļauj ģimenēm atkalapvienoties.

Konkrētas izmaiņas varētu ietvert laika ierobežojumu samazināšanu, nodrošinot to, ka izmaksas ir samērīgas, atceļot aprūpes prasības un pieņemot elastīgāku pieeju ģimenes jēdzienam, dokumentu pieņemšanai un prasībām, ka personām jāierodas klātienē vēstniecībā, lai apstiprinātu identitāti un saņemtu ceļošanas dokumentus.