UNHCR logo
  • Ziedot
UNHCR logo
  • Search
  • Latvija
  • Menu

Go to country site:

Danmark Eesti Regional site Suomi Island Lietuva Latvija Norge Sverige

Select a language for our global site:

English Français Español عربي
Select a country site:
  • Ziedot
  • Dati un resursi
  • Nodarbinātība
  • Informācija bēgļiem

Share

Facebook Twitter
  • Par UNHCR
    • Kam mēs palīdzam
    • ANO Bēgļu aģentūra pasaulē
    • Augstais komisārs bēgļu jautājumos
    • Prominenti atbalstītāji
    • ANO Bēgļu aģentūras vēsture
    • Dati un resursi
  • Mūsu darbs
    • Bezvalstniecība
    • Ģimeņu atkalapvienošana
    • Global Compact on Refugees & Global Refugee Forum
    • Integrācija
    • Pārmitināšana
  • Ziņas
  • Latvijas atbalsts
  • Sazināties ar mums
    • Informācija bēgļiem un patvēruma meklētājiem
    • Sadarbība ar medijiem
Search UNHCR
Close Search
 
  • Home

UNHCR: Pasaules līderiem nekavējoties jārīkojas, lai apturētu strauji augošo bēgļu pārvietošanos

18.06.2021

Global Trends report 2020

© UNHCR/Rocco Nuri

UNCHR jeb Apvienoto Nāciju Bēgļu aģentūra mudina pasaules līderus veicināt mieru, stabilitāti un sadarbību pasaulē, lai apturētu un mazinātu gandrīz 10 gadus ieilgušo, joprojām augošo, cilvēku pārvietošanos, ko izraisa bruņoti konflikti un vajāšana.

Pēc šodien Ženēvā iznākušā 2020. gada UNCHR ziņojuma “Globālās tendences” datiem, bēgošo cilvēku skaits kopš 2019. gada ir pieaudzis par četriem procentiem. Neskatoties uz pandēmiju, 2020. gadā, cilvēku skaits, kuri bēga no bruņotiem konfliktiem, politiskas vai reliģiskas vajāšanas, nabadzības, dabas katastrofām un klimata pārmaiņām, ir pieaudzis līdz 82,4 miljoniem cilvēku. Bēgļu skaits 2019. gadā bija 79,5 miljonus cilvēku.

Dati uzrāda, ka līdz 2020. gada beigām, 20,7 miljoni bēgļu bija iekļauti UNCHR mandātā, 5,7 miljoni bija Palestīnas bēgļu un 3,9 miljoni Venecuēlas iedzīvotāju, kuri pametuši politiskās, sociālās un ekonomiskās krīzes pārņemto Dienvidamerikas valsti. Līdz 46 miljoniem pieaudzis valstu iekšienē pārvietoto cilvēku skaits. 4,1 miljons bēgļu ir patvēruma meklētāji. Dati uzrāda, ka neskatoties uz pandēmiju un globāliem aicinājumiem apturēt karadarbību, konflikti ir turpinājuši izspiest cilvēkus no piederības valstīm.

Aiz katra cipara ir cilvēks, kurš ir spiests atstāt savas mājas. Tas ir stāsts par ciešanām identitātes, piederības un savas valsts zaudēšanas rezultātā. Šiem cilvēkiem nepieciešama nedalīta mūsu uzmanība un atbalsts. Atbilde neslēpjas tikai humānajā palīdzībā, ir nepieciešami tūlītēji risinājumi bēgļu sarežģītajai situācijai.

Lai gan 1951. gada Bēgļu konvencija un Globālā deklarācija (kompakts) nodrošina tiesisku regulējumu un instrumentus, lai palīdzētu bēgļiem, ir nepieciešama daudz lielāka politiska iejaukšanās, lai adresētu konfliktus un vajāšanu, kas liek šiem cilvēkiem vispār pamest savas valstis, norādījis ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filippo Grandi.

Zēni un meitenes, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu sastāda 42% no visiem bēgļiem. Bērni un jaunieši ir neaizsargātāki, īpaši krīzei turpinoties vairākus gadus. UNCHR ziņojuma “Globālās tendences” dati uzrāda, ka 2018. – 2020. gadā, gandrīz miljons bērnu jau piedzimstot ir saņēmuši bēgļa statusu. Daudzi no viņiem saglabās šo statusu vēl vairākus gadus.

Tik daudzu bērnu, kuri dzimuši trimdā, vien ir pietiekams iemesls, lai pieliktu daudz lielākas pūles konfliktu un vardarbības izkaušanai, norādījis Grandi.

Dati uzrāda, ka 2020. gadā, pašā pandēmijas saasinājuma virsotnē, vairāk nekā 160 valstis aizslēdza savas robežas, un šie ierobežojumi attiecās arī uz cilvēkiem, kuri meklē patvērumu. Tomēr, ievērojot drošības pasākumus, veicot medicīniskās pārbaudes uz robežām, ieviešot veselības sertifikātus, nodrošinot īslaicīgu karantīnu pirms ierašanās, vienkāršojot reģistrāciju un piedāvājot iespēju noturēt intervijas attālināti arvien vairāk valstīm izdevās atrast iespēju, arī pandēmijas laikā, garantēt patvērumu bēgļiem.

Cilvēki turpināja doties pāri robežām, bet ievērojams ir arī valstu iekšienē pārvietoto cilvēku skaits. Krīžu dēļ, par 2,3 miljoniem pieauga cilvēku skaits, kuri pārvietojās Etiopijā, Sudānā, Sahēlas valstīs, Mozambikā, Jemenā, Afganistānā un Kolumbijā.

2020. gadā 3.2 miljoni valstu iekšienē pārvietoto cilvēku, un tikai 251 000 bēgļu atgriezās savās mājās. Šie skaitļi ir kritušies par 40 un 21% kopš 2019. gada. Vēl 33 800 bēgļu izgāja naturalizācijas procesu valstīs, kurās tie bija ieguvuši patvērumu. Bēgļu pārvietošana uz citām valstīm, kuras piekritušas sniegt patvērumu ir krasi sarukusi. Tikai 34 400 bēgļi tika pārvietoti, un tas ir zemākais reģistrētais skaits pēdējo 20 gadu laikā. Šis zemais skaitlis ir sekas Covid-19 pandēmijai.

Lai risinātu sasāpējušo bēgļu krīzi ir nepieciešama pasaules līderu un citu ietekmīgu personu iesaiste. Ir jāizbeidz savstarpēji konflikti un egoistiska pieeja politikai, tā vietā novēršot militārus saasinājumus un saglabājot cieņu pret cilvēktiesībām, norādīja Grandi.

 

UNCHR 2020. gada ziņojuma “Globālās tendences” nozīmīgākie dati.

  • 82,4 miljoni cilvēku piespiedu kārtā ir pārvietoti (79,5 miljoni 2019. gadā) – 4% pieaugums.
    • 26,4 miljoni bēgļu (26 miljoni 2019. gadā), ieskaitot:
      • 20,7 miljonus bēgļu, kuri iekļauti UNHCR mandāta (20,4 miljoni 2019. gadā);
      • 5,7 miljoni Palestīniešu bēgļu, kuri iekļauti UNRWA mandāta (5,6 miljoni 2019. gadā).
    • 48 miljoni valstu iekšienē pārvietoto cilvēku (45,7 miljoni 2019. gadā).
    • 4,1 miljoni patvēruma meklētāju (4,1 miljoni 2019. gadā).
    • 3,9 miljoni Venecuēliešu, kuri pametuši valsti (3,6 miljoni 2019. gadā).
  • 2020. gads bija devītais gads, kad pieauga pārvietoto cilvēku skaits visā pasaulē. Viens procents pasaules iedzīvotāju atrodas bēgļu gaitās. Šobrīd ir divreiz vairāk piespiedu kārtā pārvietotu cilvēku kā 2011. gadā, kad to bija zem 40 miljoniem.
  • Vairāk kā divas trešdaļas cilvēku, kuri dodas bēgļu gaitās nāk no piecām valstīm: Sīrijas (6,7 miljoni), Venecuēlas (4 miljoni), Afganistānas (2,6 miljoni), Dienvidsudānas (2,2 miljoni) un Mjanmas (1,1 miljons).
  • Lielākā daļa pasaules bēgļu – gandrīz deviņi no desmit (86%), tiek uzņemti valstīs, kuras ir kaimiņos krīzes skartajām vietām, un valstīs ar vidējiem un zemiem ienākumiem. Attīstības valstis nodrošina 27% patvēruma meklētāju uzņemšanu.
  • Jau septīto gadu Turcija ir uzņēmusi lielāko bēgļu skaitu pasaulē (3,7 miljoni bēgļu). Otrajā vietā ir Kolumbija, (1,7 miljoni, ieskaitot Venecuēliešus), trešajā vietā ierindojas Pakistāna (1,4 miljoni bēgļu) un ceturtajā Vācija (1,2 miljoni bēgļu).
  • Uz patvēruma saņemšanu gaida tikpat cilvēku cik 2019. gadā (4,1 miljons), bet dalībvalstis un UNCHR kopā reģistrējuši 1,3 miljonus jaunu patvēruma pieprasījumus. Par vienu miljonu mazāk kā 2019. gadā (43% mazāk).

Dalīties Facebook Dalīties Twitter

 

  • UNHCR Nordic & Baltic Countries
  • UNHCR Global website

© UNHCR 2001-2022

  • Privacy Policy
  • Follow