Valodas prasme ir pamatnoteikums, lai kļūtu par Latvijas pilsoni
“Es domāju, ka man ir pienācis laiks kļūt par Latvijas pilsoni. Ir pagājis pārāk ilgs laiks, un tagad es uzzināju par šīm dienām, kad ir iespējams atnākt un parunāt ar valsts ierēdņiem, tad nu es izmantoju šo iespēju,” viņš saka un dodas pārvaldes izejas durvju virzienā.
PMLP galvenajā mītnē, vienā no koridoriem aiz lodziņiem, kur cilvēki parasti dodas saņemt pasi vai atjaunot dokumentus ar iztecējušu termiņu, ir sastājusies četru cilvēku rinda. Katram no viņiem ir savs īpašais stāsts, taču visus vieno kopīga vēlme – kļūt par Latvijas pilsoņiem.
“Daudziem no tiem, kuri vēlētos pieteikties pilsonības iegūšanai, ir jautājumi par procedūrām – kur vērsties ar iesniegumu, kādus dokumentus vajag atnest, lai viss noritētu gludi. Protams, daudzi vēlas uzzināt vairāk par valodas pārbaudi, kas ir jāiziet, lai kļūtu par pilsoni,” skaidro Igors Gorbunovs, PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs.
Valoda ir arī Georgija lielākais izaicinājums. Viņš ir dzimis Krievijā, taču kopā ar ģimeni Padomju gados pārcēlās uz Latviju, jo viņa tēvs bija jūrnieks. Georgijs apmeklēja bērnudārzu un skolu, kur viņš varēja runāt krieviski. Vēlāk viņš kļuva par jūrnieku, sekojot tēva pēdās, un ceļoja pa pasauli. Viņš iemācījās angļu un vācu valodu, taču latviešu valodas zināšanas ir joprojām vājas. PMLP konsultantes kabinetā viņam tiek skaidrots par naturalizācijas procesu, un tas tiek darīts latviešu valodā. Viņš saņem padomus aktīvo valodas prasmju uzlabošanai un tiek iedrošināts, ka arī viņš var nokārtot pārbaudījumu, ja veltīs tam nedaudz pūļu.
Gorbunovs norāda, ka padomi par to, kā nokārtot valodas pārbaudi, ir izšķiroši. Bieži vien šķērslis nav valodas zināšanu trūkums, bet vienkārši stress, ko izraisa pārbaude.
“Mums ir bijuši daži gadījumi, kad trimdas latviešu pēcteči atgriežas Latvijā, cenšas iegūt pilsonību, taču izkrīt valodas pārbaudē,” viņš saka. “Satraukumu var mazināt, iepazīstoties ar pārbaudes norisi, to, kas tiek vaicās kandidātiem un tamlīdzīgi.”
Ir arī svarīgas detaļas, kuras nevajadzētu aizmirst, piesakoties uz naturalizāciju – piemēram, cilvēkam ir jābūt dokumentiem, kas pierāda to, ka viņš ir dzīvojis Latvijā pēdējos piecus gadus.
Vairākums no tiem, kuri ierodas un vēlas saņemt konsultācijas, ir nepilsoņi. Taču ir arī citu valstu pilsoņi – no Krievijas, Lietuvas un Ukrainas.
Tiem, kas nevar apmeklēt konsultācijas PMLP klātienē, ir pieejams ceļvedis pārvaldes interneta lapā, kurā izskaidrots naturalizācijas process. Tāpat ir iespējams uzdot jautājumus tviterī. Savukārt valodas pārbaudi ir iespējams izmēģināt grupu tikšanās reizēs, kur cilvēks var noskaidrot, cik labi viņš ir sagatavojies pārbaudījumam.
2014. gadā uz naturalizāciju pieteicās 1162 cilvēki, 939 tika piešķirta Latvijas pilsonība. 2015. gadā līdz šim 265 cilvēki ir kļuvuši par pilsoņiem.
Piezīme: Georgija īstais vārds ir cits, tas rakstā nav atklāts, ievērojot cilvēka tiesības uz privāto dzīvi.
Page 1 of 4
-
Pilna apjoma karš Ukrainā turpinās jau trešo gadu, paildzinot miljoniem pārvietoto iedzīvotāju neskaidrību un trimdu
22.02.2024Šis ir kopsavilkums tam, ko otrdien preses brīfingā Ženēvā, Nāciju pilī. teica ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) Eiropas reģionālais direktors Filips Leklērs (Philippe Leclerc), kuram var piedēvēt citēto tekstu.
-
Atjaunināta operatīvā informācija Latvijai
25.08.2023 -
Lielākā daļa bēgļu no Ukrainas cer atgriezties, taču humānās palīdzības vajadzības joprojām ir neaptveramas
07.07.2023Šo paziņojumu sniedz Karolīna Lindholma Billinga (Karolina Lindholm Billing), ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) pārstāve Ukrainā.
-
UNHCR pauž satraukumu par jaunajiem tiesību aktiem Latvijā
28.06.2023ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) ar bažām seko līdzi jaunākajiem notikumiem Latvijā, kur pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma grozījumus Valsts robežas likumā un Valsts robežsardzes likumā. Šī mēneša sākumā ANO Bēgļu aģentūras pārstāvniecība Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs rūpīgi analizēja ierosinātos grozījumus un sniedza apsvērumus ar konkrētu ieteikumu kopumu. Kā konstatēts apsvērumos un […]
-
ANO Bēgļu aģentūras novērojumi par grozījumiem Latvijas likumos
21.06.2023UNHCR, ANO Bēgļu aģentūra ir sagatavojusi novērojumus par grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā un Valsts robežsardzes likumā.
-
UNHCR: Ukrainas bēgļi – cilvēcība un tiesiskums iet roku rokā
06.03.2023Viedokļa raksts tika publicēts žurnālā IR 2023.gada 3.martā. Ir sācies otrais gads, kopš Krievija sāka vērienīgo iebrukumu Ukrainā, izraisot lielāko un visstraujāk augošo bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara. Postījumi un bojājumi Ukrainā ir šokējoši. Mēs visi esam redzējuši attēlus, kuros, jo īpaši sievietes un mazi bērni, bēg, lai glābtu […]
-
ANO Bēgļu aģentūra atbalstījusi Ziemassvētku pasākumu patvēruma meklētāju bērniem Latvijā
29.12.2022Bērni un viņu ģimenes bija aicinātas apmeklēt kino un satikt Ziemassvētku vecīti, kā arī saņemt sarūpētās dāvanas. Pasākumu kopīgi organizēja vairākas sabiedriskās organizācijas un partneri, dāvanu sarūpēšanā iesaistījās arī vietējā sabiedrība.
-
UNHCR atbalsta Latviju un Lietuvu ar pirmās nepieciešamības precēm Ukrainas bēgļu pagaidu izmitināšanai
17.10.2022STOKHOLMA: ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) aizvadītajā nedēļā uz Latviju un Lietuvu ir nogādājusi sūtījumu ar pirmās nepieciešamības precēm, lai atbalstītu abas valstis palīdzības sniegšanā bēgļiem no Ukrainas. Oktobra sākumā Latvijā pagaidu aizsardzībai bija reģistrēti gandrīz 41 000 bēgļu no Ukrainas, bet Lietuvā – aptuveni 67 000. Pirmās nepieciešamības preces ir saliekamas gultas, matrači, segas un […]
-
Spēcīgs un savlaicīgs atbalsts UNHCR ir palīdzējis miljoniem piespiedu pārvietoto ukraiņu
19.09.2022Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ātri reaģēja, sniedzot atbalstu, kas ļāva UNHCR sniegt gan tūlītēju, gan ilgtermiņa palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā.
-
Rīgas atbalsta centrs palīdz bēgļiem no Ukrainas saņemt nepieciešamo palīdzību
01.09.2022Galvaspilsētā Rīgā nevilcinoties tika izveidots atbalsta centrs, lai sniegtu būtiskus pakalpojumus daudzajiem bēgļiem no Ukrainas, kas ierodas Latvijā.